Piespiedu darbs

Piespiedu darbs ir viens no sabiedrībā izciešamajiem kriminālsodiem un Latvijā tika ieviests 1999. gada 1.aprīlī. Sākotnēji soda izpilde tika uzticēta pašvaldībām, jo līdz Valsts probācijas dienesta izveidei 2003. gada oktobrī Latvijā nebija nevienas valsts institūcijas, kas veiktu piespiedu darba kā kriminālsoda izpildes organizāciju valsts līmenī. Lai veidotu vienotu piespiedu darba izpildes sistēmu visā Latvijā, nodrošinātu soda izpildes likumību un paplašinātu tā piemērošanu, tika nolemts, ka, sākot ar 2005. gadu, Valsts probācijas dienests pakāpeniski pārņems no pašvaldībām piespiedu darbu sodu izpildes organizēšanu. 2006. gadā šī funkcija tika pārņemta pilnībā. 

Pamats kriminālsoda – piespiedu darbs izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu. 

Piespiedu darbu persona izcieš no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā, savas dzīvesvietas apvidū bez atlīdzības veicot sabiedriski derīgu darbu, tādējādi atlīdzinot sabiedrībai nodarīto kaitējumu un ļaujot ietaupīt valsts un pašvaldību finanšu līdzekļus.  

Ņemot vērā minēto, piespiedu darba veikšana nav šķērslis: 

  • izvēlēties nodarbošanos; 

  • iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās; 

  • veicot pamatdarbu iegūt eksistences līdzekļus; 

  • iegūt izglītību; 

  • saglabāt saikni ar ģimeni. 

Krimināllikums paredz, ka kriminālsodu - piespiedu darbs var piemērot personām no 14 gadu vecuma uz laiku no 40 līdz 280 stundām, bet saskaņā ar 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī - tiesa, saskaņā ar jauno sodu saskaitīšanas kārtību, personai var piemērot piespiedu darbu līdz 420 piespiedu darba stundām, prokurors līdz 280 piespiedu darba stundām.