Pētījums: „Kriminālsodu izpildes rezultatīvie rādītāji: citu valstu pieredze”

Finansētājs: Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments un Latvijas valsts budžets (Pētījums realizēts Individuālais projekta Nr.LV0024 „Latvijas probācijas un ieslodzījuma vietu sistēmas personāla kapacitātes celšana" ietvaros).

Gads: 2011

Pētījuma veicējs: Valsts probācijas dienesta Individuālā projekta Nr.LV0024 "Latvijas probācijas un ieslodzījuma vietu sistēmas personāla kapacitātes celšana" Pētījumu nodaļa

Autori: Anvars Zavackis, Linda Zīverte, Zane Ļuļe

Valoda: latviešu

Pētījuma mērķis: Apkopot un raksturot dažādu valstu kriminālās justīcijas institūciju rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas, aplūkojot kriminālās justīcijas politikas mērķus un noteiktos politikas rezultātus, raksturīgākos rezultatīvos rādītājus, saistību starp politikas rezultātiem, darbības rezultātiem un mērķu sasniegšanai izmantotajiem resursiem.

Pētījuma saturs:

Pētījuma ziņojums ir sagatavots, lai iepazīstinātu kriminālsodu interesentus ar citu valstu sodu izpildes rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmām un veicinātu šādas sistēmiskas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmiskas pieejas veidošanu Latvijas kriminālsodu izpildes nozarē.

Pētījums ietver akadēmiskās literatūras izpēti, politikas plānošanas dokumentu, publiski pieejamās informācijas par sodu izpildes politiku un praksi analīzi. Izpētes ietvaros ir izmantota informācija par Apvienotās Karalistes, Dānijas, Islandes, Jaunzēlandes, Kanādas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas kriminālās justīcijas institūciju pārvaldības pieredzi.

Pētījuma pirmajā daļā ir aplūkoti kriminālās justīcijas sektoram raksturīgākie politikas mērķi, t.i. 1) recidīva samazināšanas mērķis; 2) sodu piemērošanas kvalitātes mērķis; 3) sodu izpildes kvalitātes mērķis; 4) drošības un humānas pieejas mērķis 5) cietušo aizsardzības mērķis.

Pētījuma nākamajās daļās autori ir raksturojuši kriminālsodu izpildes rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kas ir grupēti atbilstoši iepriekš nosauktajiem pieciem politikas mērķiem. Pētījumā apskatīta mērķa definēšana dažādās valstīs. Tāpat ziņojumā ir analizēti politikas un darbības rādītāji, kas tiek mērīti, lai noteiktu izvirzītā mērķa sasniegšanas pakāpi, kā arī aplūkoti funkcionālās un ekonomiskās efektivitātes rādītāji, kas raksturo ieguldījumu un rezultātu samērīgumu. Rezultāti un to rādītāji ir paskaidroti ar piemēriem. Ziņojuma beigu daļā ir sniegts kopsavilkums par nozīmīgākiem rezultatīvo rādītāju sistēmas elementiem kriminālsodu izpildes jomā.

 

Pētījums pieejams: www.probacija.lv