Uzraudzība

Nosacītas notiesāšanas, nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas un nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības institūti Latvijā pastāvēja jau ilgi pirms Valsts probācijas dienesta (VPD) izveides. Tomēr, neskatoties uz šo institūtu esamību, līdz 2006.gadam to izpildes tiesiskais regulējums un izpildes saturs bija nepietiekams, kādēļ nereti tie izpelnījās pamatotu kritiku par savu neefektivitāti.

Uzraudzības satura nepieciešamība, kas nodrošinātu uz recidīva novēršanu vērstu sabalansētu kontroles un sociālpsiholoģiska atbalsta pasākumu kompleksu, tika akcentēta arī Valsts probācijas dienesta koncepcijā, paredzot uzraudzības funkcijas nodošanu no Valsts policijas jaunveidojamajam VPD. Valsts policijas prakse uzraudzības īstenošanā balstījās kontroles pasākumos, kas pamatā tika diferencēti atkarība no Valsts policijas cilvēkresursiem attiecīgajā administratīvajā teritorijā, nevis no potenciālās recidīva varbūtības katrā konkrētajā gadījumā. Lai sasniegtu Valsts probācijas dienesta koncepcijā izvirzīto uzdevumu, VPD nevarēja pārņemt Valsts policijas praksi uzraudzības īstenošanā un jau 2005.gadā pievērsās citu valstu pieredzes apzināšanai uzraudzības organizēšanā, galveno uzmanību pievēršot Igaunijas pieredzei un Britu Kolumbijas provinces (Kanāda) pieredzei.

2005.gada nogalē VPD definēja principu politikā balstītu uzraudzības modeli, kas paredzēja uzraudzības īstenošanā ievērot:

- riska principu – potenciālā recidīva varbūtības noteikšana, ņemot vērā probācijas klienta likumpārkāpumu izdarīšanas un soda izciešanas pieredzi (vēsturi), un uzraudzības pasākumu samērošana ar to;

- vajadzību principu – noziedzīgu nodarījumu veicinājušo (veicinošo) sociālpsiholoģisko problēmu novērtēšana un to risināšana uzraudzības gaitā;

- adekvātas reakcijas principu – individuāla uzraudzības pasākumu plānošana un īstenošana, kas iekļauj:

1) atbilstoša uzraudzības (t.sk. kontroles) un atbalsta līmeņa noteikšanu (jo augstāka recidīva varbūtība un lielāks sociālpsiholoģisko problēmu kopums, jo intensīvāka un resursu ziņā ietilpīgāka VPD intervence);

2) rēķināšanos ar probācijas klienta individuālajām spējām īstenot pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē;

3) kognitīvi biheiviorālās terapijas izmantošanu, kas iekļauj sevī atziņu, ka lēmumu pieņemšanas procesus, kuri ir pamatā jebkurai rīcībai (uzvedībai), ar atbilstoši virzītu darbu un metodēm ir iespējams koriģēt, jo to cilvēks ir iemācījies savas dzīves laikā.

Līdztekus uzraudzības modeļa definēšanai VPD definēja arī uzraudzības mērķi - ,,atkārtotu noziedzīgu nodarījumu novēršana, motivējot probācijas klientu ievērot vispārpieņemtās sociālās, morāles un tiesību normas un kontrolējot likumā vai tiesas nolēmumā noteikto pienākumu izpildi”.

Definētā uzraudzības modeļa ieviešanai un mērķa sasniegšanai bija nepieciešams nokomplektēt un apmācīt darbiniekus, ieviest Latvijas sodu izpildē iepriekš neizmantotas darba metodes un instrumentus, kā arī pilnveidot uzraudzības īstenošanu regulējošos normatīvos aktus. Šo pamatuzdevumu izpildi VPD pabeidza 2007.gadā, pilnveidojot riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pieaugušajiem probācijas klientiem un ieviešot riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu nepilngadīgajiem probācijas klientiem, probācijas klientu specifisku sociālpsiholoģisko problēmu risināšanai pārņemot un ieviešot probācijas programmas, apmācot darbiniekus, ārējos normatīvajos aktos nosakot gan VPD, gan uzraugāmo probācijas klientu tiesības un pienākumus uzraudzības īstenošanas laikā. Tas ļāva VPD uzsākt pilnvērtīgu izveidotā uzraudzības modeļa īstenošanu, kā arī plānot tā turpmāko attīstību un pilnveidošanu.

VPD uzraudzība nav tikai kontrole un nav arī beznosacījumu atbalsts probācijas klientam. Uzraudzība ir vairāku savstarpēji saistītu pasākumu kopums ar mērķi iemācīt probācijas klientam sociāli atbalstāmu lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā viņa spējas mācīties, stiprās un vājās puses. Tikai iemācot cilvēkam pieņemt atbildīgus lēmumus attiecīgās dzīves situācijās, var sasniegt pārmaiņas viņa turpmākajā dzīvē. Līdz ar to uzraudzība ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Vienlaikus tieši uzraudzības ietvaros VPD rīcībā ir tādu svarīgu komponenšu kopums kā laika periods, kurā probācijas klientam ir jāsadarbojas ar VPD, speciālie instrumenti (gan riska un vajadzību novērtēšanai, gan sociālās uzvedības korekcijai – probācijas programmas, gan probācija klientu iekšējās pārmaiņu motivācijas veidošanai – sarunu tehnika ,,Motivējošā intervēšana”, gan uzvedības kontrolei u.c.), dažādu sadarbības partneru atbalsts probācijas klientu sociālpsiholoģisko problēmu risināšanai un pati nozīmīgākā komponente – speciālisti, kas ir sagatavoti un spēj savienot visas komponentes vienā pasākumu kompleksā, kas ir vērsts uz  Krimināllikumā definēto kriminālsoda mērķu sasniegšanu, kas sevī ietver tādus mērķus kā - aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas ievērotu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Starptautiski atzītas pētnieciskās atziņas par darba pieejām, kuru efektivitāte recidīva novēršanā ir pierādīta, un par sabiedrībā izciešamo sodu augstāku efektivitāti salīdzinot ar brīvības atņemšanas sodu, ir VPD īstenojamās uzraudzības stūrakmens. Tādēļ VPD atrodas nepārtrauktā attīstības un pārmaiņu procesā un savā darbā arvien ievieš jaunas sabiedrības drošības vajadzībām atbilstošas un recidīva novēršanā pierādītas darba metodes, kā piemēram – specializētus, dzimumnoziegumu izdarījušo personu vērtēšanai paredzētos, riska un vajadzību novērtēšanas instrumentus un specializētas programmas darbam ar dzimumnoziedzniekiem, "Atbildīguma un atbalsta apļi" metodi, kas nodrošina bīstamu dzimumnoziedznieku drošu integrāciju sabiedrībā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, starpinstitucionālās sadarbības īstenošanu darbā ar bīstamiem likumpārkāpējiem, līdzgaitniecības īstenošanu darbā ar jauniešiem u.c.

Pēdējās būtiskākās pārmaiņas likumpārkāpēju uzraudzības jomā tika uzsāktas 2015.gadā:

1)      ar 2015.gada 1.februāri ir paplašinātas VPD pilnavaras, paredzot, ka, līdzīgi, kā tas līdz šim tika paredzēts papildsoda – probācijas uzraudzība ietvaros, pienākumus nosacītas notiesāšanas un nosacītas pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvošanas ietvaros probācijas klientiem nosaka VPD, nevis tiesa. Iespēja visā probācijas klienta uzraudzības procesa laikā noteikt un pilnīgi vai daļēji atcelt pienākumus ļauj nodrošināt elastīgu un efektīvu probācijas klientu uzraudzību, operatīvi reaģēt uz pozitīvām vai negatīvām pārmaiņām probācijas klientā, ievērojami sekmē soda mērķa sasniegšanu, tai skaitā padara efektīvāku cietušo interešu aizstāvību un stimulē notiesātās personas iesaistīties resocializācijas procesā.

2)      Ar 2015.gada 1.jūliju VPD uzsāk īstenot nosacīti pirmstermiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvoto personu elektronisko uzraudzību, kas ļauj samazināt brīvības atņemšanas iestādēs esošo personu skaitu un veicina pakāpenisku pāreju no dzīves brīvības atņemšanas iestādē uz dzīvi sabiedrībā.

Nosacīta notiesāšana un nosacīti notiesāto uzraudzība