Vēsture

2003. gada 7. oktobrī, pamatojoties uz 2003. gada 9. janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 9 „Valsts probācijas dienesta koncepcija", tika uzsākta Valsts probācijas dienesta darbība ar mērķi sekmēt noziedzības novēršanu valstī, nodrošināt sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi, kā arī koordinēt un atslogot pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.

Probācijas sistēmas izveide, ņemot vērā tās lielo apjomu, tika plānota pakāpeniski, apgūstot un sākot pildīt aizvien jaunas funkcijas.

2004.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts probācijas dienesta likums, kurā postpenitenciāro palīdzību personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas paredzēja kā atsevišķu dienesta funkciju.  Līdz ar Valsts probācijas dienesta izveidošanu tiesām, prokuratūrai un brīvības atņemšanas iestādēm tika radīta iespēja iegūt arī plašāku informāciju par apsūdzēto vai notiesāto personu - izvērtēšanas ziņojumu. No 2005. gada 7. aprīļa Valsts probācijas dienests organizē sabiedriskā darba izpildi nepilngadīgajiem. Izlīguma prakse krimināllietās dienestā uzsākta 2005. gadā, īstenojot 51 izlīgumu starp cietušo un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu. No 2006. gada 1.janvāra dienests veic probācijas programmu īstenošanas funkciju un no Valsts policijas ir pārņēmis uzraudzības funkciju. 2006.gadā Valsts probācijas dienests no pašvaldībām pilnībā pārņēma arī Piespiedu darba organizēšanu un kontroli.

Kopš 2007. gada Valsts probācijas dienesta kompetencē ir kopumā deviņas funkcijas un tas darbojas 28 teritoriālās struktūrvienības un 9 teritoriālo struktūrvienību filiāles visā Latvijas teritorijā.