Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.4.6/1/23/I/001 “Atbalsts probācijas klientu resocializācijai” ietvaros laikposmā no 2025. gada septembra līdz 2026. gada aprīlim tika veikti pieci savstarpēji saistīti, bet atsevišķi pētījumi par Valsts probācijas dienesta resocializācijas programmu efektivitāti. Katrā pētījumā tika izvērtēta viena programma: “Cieņpilnu attiecību veidošana” (CPA), “Emociju menedžments” (EM), “Motivācija izmaiņām” (MI), “Uzmanību! Gatavību! Starts!” (UGS) un “Pārmaiņu ceļš” (PC). Lai gan katrai programmai ir atšķirīga mērķgrupa, saturs un īstenošanas forma, pētījumi veikti vienotā tematiskā un metodoloģiskā ietvarā, tādējādi ļaujot kopīgi raksturot programmu īstenošanas procesu, ar to pabeigšanu saistītos faktorus un sasniegtos resocializācijas rezultātus.
Piecu pētījumu kopējais mērķis bija izvērtēt programmu īstenošanas procesu un efektivitāti, analizējot klientu līdzdalību, riska un vajadzību rādītāju pārmaiņas un noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Mērķa sasniegšanai veikti pieci retrospektīvi kvazieksperimentāli longitudināli pētījumi, kuros izmantoti anonimizēti Valsts probācijas dienesta administratīvie dati par 2017.–2025. gadu; PC izvērtējumā izmantoti dati par 2023.–2025. gadu. Piecu pētījumu izlasēs kopumā tika iekļauti 2977 klientu gadījumi, bet atsevišķo pētījumu izlašu apjoms bija no 52 līdz 1839 gadījumiem. Katrā pētījumā salīdzinātas trīs dabiski izveidojušās klientu grupas: programmu pabeigušie, no programmas atskaitītie un programmā neiesaistītie klienti. Tika analizēti programmu norises un apmeklējuma dati, riska un vajadzību novērtējumi pirms un pēc programmas, kā arī recidīva rādītāji dažādos novērošanas periodos.
Rezultāti kopumā liecina, ka programmas pabeigšana bija saistīta ar stabilāku līdzdalību, labvēlīgākām dinamisko riska faktoru pārmaiņām, kā arī zemāku recidīvu un tā vēlāku iestāšanos. Visspilgtāk šī sakarība izpaudās CPA, MI un UGS pabeigušo klientu grupās, kurās konstatētas visizteiktākās pozitīvās riska un vajadzību rādītāju pārmaiņas. EM pētījumā bija vērojama līdzīga, tomēr piesardzīgāk interpretējama tendence, jo konstatētās pārmaiņas varēja būt saistītas arī ar plašāku probācijas procesu. Savukārt PC pētījumā statistiski nozīmīgas riska rādītāju pārmaiņas un klientu grupu atšķirības recidīvā netika konstatētas, ko varēja ietekmēt nelielais izlases apjoms, zemais recidīva gadījumu skaits un riska novērtējumu laika nobīdes.
Visās piecās programmās kopīga problēma bija klientu agrīna atskaitīšana, visbiežāk nodarbību neapmeklēšanas dēļ. Programmu iznākumi bija saistīti arī ar klientu savlaicīgu informēšanu par programmas norisi un nodarbību grafiku, iesaisti programmas procesā, sākotnējo riska līmeni un programmas atbilstību klienta individuālajām vajadzībām un spējām.
Kopumā secināms, ka programmas pilnvērtīga pabeigšana konsekventi bija saistīta ar labvēlīgākiem resocializācijas iznākumiem. Tomēr pētījumu kvazieksperimentālais dizains, sākotnējās klientu grupu atšķirības un administratīvo datu ierobežojumi neļauj konstatēt tiešu cēloņsakarību starp dalību programmā un novērotajiem rezultātiem. Programmu efektivitātes pilnveidei nepieciešams savlaicīgi sagatavot klientus dalībai un mērķtiecīgi veicināt viņu noturēšanos programmā, īpaši intervences sākumposmā un darbā ar augstāka riska klientiem.
Atslēgvārdi: probācijas programmas, resocializācija, dinamiskie riska faktori, programmas pabeigšana, recidīvs, efektivitātes izvērtējums.