2013.gada 3.jūnijā darbību uzsāka Tieslietu ministrijas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas „Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma” Valsts probācijas dienesta projekts Nr.LV08/1 „Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)”.

 

Projekta uzdevumi un mērķi:

1)Ieviest elektroniskās uzraudzības sistēmu, kas dotu iespēju ieslodzītajiem, kuri atbilst esošās likumdošanas prasībām un piekrīt Elektroniskās uzraudzības piemērošanai, izciest sodu brīvībā;

2)Izstrādāt un ieviest resocializācijas sistēmu jauniešiem vecumgrupā no 14-25 gadiem pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas;

3)Uzlabot zināšanas un kapacitāti probācijas un ieslodzījuma vietu speciālistiem.

 

Projekts paredz aktivitātes divos paralēlos un savstarpēji saturiski saistītos darbības virzienos: esošās resocializācijas sistēmas tālāka attīstība un brīvības atņemšanas sodam alternatīvu risinājumu ieviešana.

 

Projektā plānotie pasākumi ietverti četrās galvenajās aktivitātēs:

1) Jaunas alternatīvas ieslodzījumam izstrāde;

2) Tehniskie risinājumi elektroniskās uzraudzības ieviešanai;

3) Resocializācijas sistēmas pilnveide;

4) Probācijas un ieslodzījuma vietu speciālistu kapacitātes celšana.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Tiesu administrāciju, Oslo probācijas dienestu, Īlas cietumu, Igaunijas Tieslietu ministriju un Eiropas Probācijas organizāciju.

 

Projekta plānotie rezultāti:

1)Ieslodzījuma alternatīvas tiek plašāk piemērotas un samazinās cietumos ieslodzīto personu skaits;

2)Ieslodzīto, cietumu un probācijas darbinieku profesionālās kompetences uzlabojušās;

3)Uzlabojusies sadarbība starp Valsts probācijas dienestu un sadarbības partneriem no Norvēģijas.

 

Projekta norises laiks no 2013.gada jūnija līdz 2016.gada decembrim un šajā laika periodā paredzēts apgūt 2 700 965 eiro

Projekta īstenošanai saņemts atbalsts no Norvēģijas ar Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību. Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums ir 85% un valsts budžeta līdzfinansējums ir 15%

Ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību, Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Norvēģija cieši sadarbojas ar ES atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumam.

2009.-2014. gadam paredzētais Norvēģijas ieguldījums ir 1,7 miljardi eiro. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt NVO, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar Norvēģijas institūcijām ir ļoti plaša un darbības var īstenot līdz 2016. gadam.

Galvenās atbalstītās jomas ir apkārtējās vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, pētniecība un stipendijas, pilsoniska sabiedrība, veselība un bērni, dzimumu līdztiesība, taisnīgums un kultūras mantojums.

Norvēģijas finanšu instrumenta mājas lapa: http://www.norwaygrants.lv/

Finanšu instrumenta biroja (FIB) mājas lapa: http://www.eeagrants.lv

Programmas apsaimniekotāji/ atbildīgās ministrijas:

Tieslietu ministrija

Iekšlietu ministrija

Eiropas, ASV, Kanādas un citu attīstīto valstu pieredze, kurās probācija darbojas jau vairākus gadu desmitus, liecina, ka probācijai ir liela loma atkārtotu noziegumu samazināšanā, tādejādi veicinot sabiedrības drošību un tās labklājību, taupot līdzekļus uz notiesāto ieslodzīšanu un ļaujot personām, kas notiesātas, taču sodu izcieš brīvībā, strādāt, maksāt nodokļus u.c.

Eleketroniskā uzraudzība Latvijā ir jauns papildus risinājums kriminālsodu izpildē. Tas Latvijā līdztekus ar citām aktivitātēm tiek ieviests ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību projekta Nr.LV08/1 „Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)” ietvaros.

Viena no daudzajām projekta finansētāja obligātajām prasībām ir publicitāte. Projektā ieviešamā iniciatīvā Latvijā ir absolūti jauns kriminālsodu izpildes instruments  kam ir noteikti mērķi, kā arī vairāki un dažādi ieguvumi sabiedrībai.

2016. gada maijā pētījumu aģentūras „Berg Research" veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairāk kā 40% Latvijas iedzīvotāju nav nepieciešamās informācijas par elektroniskās uzraudzības sistēmas darbību, tās mērķiem un ieguvumiem no tās.

Šobrīd projekta ietvaros tiek īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa. Kampaņas ietvaros ieviešamās sistēmas skaidrošanai tiek izmantotas dažādas uzrunas formas, kas ļauj sasniegt visdažādākos sabiedrības slāņus un segmentus.