Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto, Valsts probācijas dienests īsteno valsts politiku sabiedrības drošības jomā, organizējot kriminālsoda – sabiedriskais darbs un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi (turpmāk tekstā abi kopā – sabiedriskais darbs).

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. panta pirmajā daļā noteikto, kriminālsods – sabiedriskais darbs kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Saskaņā ar likuma Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem 11. panta otrajā daļā noteikto, audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs ir bērna iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos darbos, ko bērns pilda bez atlīdzības savas dzīvesvietas apvidū no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā.

Sabiedriskā darba laikā cilvēkam tiek dota iespēja pārvērtēt savu rīcību, vērtības un, iespējams, arī savu dzīvesveidu. Komunikācija ar citiem cilvēkiem sekmē socializāciju, iekļaušanos sabiedrībā un tās vērtību pieņemšanu. Pārkāpējam ir iespēja izjust, ka viņš ir spējīgs radīt kaut ko labu un sabiedrībai derīgu. Savukārt, cietušajam un sabiedrībai šis sods demonstrē, ka pārkāpējs spēj veikt sabiedrībai derīgus darbus, tādejādi kompensējot radīto kaitējumu.

Lai nodrošinātu sabiedriskā darba izpildi Valsts probācijas dienests vai Valsts probācijas dienesta teritoriālā struktūrvienība, kuras teritorijā potenciālais Darba devējs atrodas, slēdz līgumu ar Darba devēju par probācijas klienta nodarbināšanu sabiedriskajā darbā.

Darba devējs var būt:

  • valsts vai pašvaldību iestādes;
  • valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības;
  • valsts vai pašvaldības aģentūras;
  • biedrības;
  • nodibinājumi;
  • reliģiskās organizācijas.

! Ja Jūsu uzņēmumā (SIA, AS) ir vismaz 51% kapitāldaļas, kuras pieder valstij vai pašvaldībai, tad Jūsu uzņēmumā ir iespējams nodarbināt probācijas klientus, noslēdzot ar Valsts probācijas dienestu attiecīgu līgumu.

Darba devēja tiesības un pienākumi ir noteikti normatīvajos aktos un līgumā par probācijas klientu nodarbināšanu sabiedriskajā darbā.[1]

Darba devēja pienākumi:

  • piedalīties probācijas klienta darba grafika sagatavošanā;
  • ierādīt probācijas klientam konkrētu darbu;
  • nodrošināt darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus un iepazīstināt probācijas klientus ar darba devēja darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;
  • nodrošināt probācijas klientu ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem un aizsardzības līdzekļiem;
  • uzraudzīt, lai probācijas klients ierādīto darbu veiktu saskaņā ar saskaņoto darba grafiku;
  • pēc Valsts probācijas dienesta amatpersonas pieprasījuma sniegt informāciju par probācijas klienta nostrādāto stundu skaitu;
  • sniegt informāciju par kontaktpersonu, kura uzrauga, kā probācijas klients veic darbu;
  • informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par probācijas klienta neierašanos sabiedriskā darba izpildes vietā vai sabiedriskā darba izpildes nosacījumu un kārtības neievērošanu;
  • pēc saskaņotā darba grafika termiņa beigām ar savu parakstu apliecināt, ka probācijas klients noteiktā laikā ir veicis darbu.

 Darba devēja tiesības:

  • pieprasīt un saņemt no Valsts probācijas dienesta informāciju par sabiedriskā darba būtību, tā izpildes organizēšanu un citiem ar to saistītiem jautājumiem;
  • saņemt Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavotu norīkojumu par probācijas klienta sabiedriskā darba veikšanu, sagatavotu darba grafiku un kontroles reģistra veidlapu.[2] 

Ieguvumi

Darba devējam noslēdzot līgumu par probācijas klientu nodarbināšanu sabiedriskajā darbā:

  • probācijas klientus iespējams izmantot tādos darbos, kuru veikšanai parasti nepietiek līdzekļu vai neatliek laika;
  • probācijas klienti ir papildus darbaspēks, ar kura palīdzību var sakārtot apkārtējo vidi;
  • ietaupītos finanšu līdzekļus Darba devējs var novirzīt citu Darba devējam aktuālu darbu veikšanai;
  • ar probācijas klientu palīdzību ir iespējams radīt jaunas materiālas vērtības;
  • Darba devējam ir iespēja iesniegt Valsts probācijas dienestam prioritāro darbu sarakstu;
  • sociālās atbildības nozīmes akcentēšana, īpaši ja probācijas klients ir nepilngadīgs;
  • iespēja kā sabiedrības loceklim līdzdarboties soda izpildē;
  • iespēja paveikt darbus, kuru veikšanai ir nepieciešamas īpašas prasmes, iemaņas;
  • iespēja iesaistīt probācijas klientus sociālas nozīmes projektos;
  • u.c.

Par iespējām noslēgt līgumu par personu nodarbināšanā sabiedriskajā darbā, Jūs varat vērsties:

  • attiecīgajā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras teritorijā Jūsu iestāde (uzņēmums) atrodas;

Teritoriālo struktūrvienību kontaktinformācija

Teritoriālo struktūrvienību darbības teritorijas

 


[1] Latvijas Sodu izpildes kodeksa 134. panta pirmā daļa, 137. pants; Ministra kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumi Nr. 119 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi"; Ministra kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 711 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi"

[2] Ministra kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumi Nr. 119 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi"; Ministra kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 711 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi"