Šajā pētījumā analizēti Valsts probācijas dienesta klientu noziedzīgu nodarījumu recidīva rādītāji, salīdzinot trīs kohortas – personas, kuras soda izpildi VPD uzsāka 2019., 2020. un 2021. gadā. Pētījuma mērķis ir raksturot probācijas klientu profilu, identificēt recidīva līmeni un dinamiku dažādās soda veidu grupās, kā arī izvērtēt riska un vajadzību novērtējuma spēju prognozēt faktisko recidīvu vispārējā un vardarbības recidīva kontekstā.
Pētījumā izmantoti Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmas "Probācijas lietu uzskaites sistēma" dati, kas papildināti ar informāciju no Valsts elektroniskās sistēmas "Sodu reģistrs". Analīzei izveidota izlase, kas ietver 16 497 unikālus probācijas klientus un 18 426 soda izpildes gadījumus. Recidīvs pētījumā definēts kriminoloģiski – kā jauna kriminālprocesa ierosināšana recidīva mērīšanas periodā. Recidīvs analizēts viena, divu un trīs gadu periodā pēc soda izpildes uzsākšanas vai atgriešanās sabiedrībā.
Rezultāti liecina par augstu tendenču stabilitāti analizētajā periodā. Kopējais recidīva līmenis trīs gadu periodā sasniedz 39%, savukārt vardarbīgā recidīva – 7%. Recidīva rādītāji ievērojami atšķiras starp dažādām soda veidu grupām un šīs atšķirības saglabājas visos analizētajos laika periodos. Zemāks un stabilāks recidīva līmenis raksturīgs nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajām un nosacīti notiesātajām personām, savukārt probācijas uzraudzības, sabiedrisko darbu un "dažādu sodu" grupām raksturīgs paaugstināts un noturīgs recidīva risks. Šīs atšķirības saglabājas arī ilgtermiņā, un pirmā gada recidīva līmenis kalpo kā uzticams turpmākās dinamikas indikators.