Kopš 2015. gada 1. jūlija elektroniskā uzraudzība Latvijā piemērota 599 personām, no kurām 96% gadījumu šis process pabeigts veiksmīgi. Turklāt 80% jau pirmajā uzraudzības mēnesī uzsāk darba gaitas. Elektroniskā uzraudzība nav tikai tehnisks risinājums, bet gan mūsdienīgs risinājums, kas palīdz notiesātajiem pakāpeniski atgriezties sabiedrībā un darba tirgū. Pieejamie dati rāda pozitīvas tendences gan personu resocializācijā, gan nodarbinātībā.
Ceturtdien, 12. jūnijā, atzīmējot desmitgadi kopš Latvijā ieviesta elektroniskā uzraudzība, Tieslietu ministrijā norisinājās diskusija “Aiz aproces: cilvēkstāsti par dzīvi elektroniskajā uzraudzībā”. Pasākuma laikā Valsts probācijas dienests (VPD) kopā ar bijušajiem klientiem, ekspertiem un mediju pārstāvjiem izvērtēja uzraudzības sistēmas ieguvumus un izaicinājumus, kā arī atklāja personīgus stāstus par pieredzi soda izciešanā ar elektronisko uzraudzību.
DISKUSIJAS IERAKSTS: "AIZ APROCES: CILVĒKSTĀSTI PAR DZĪVI ELEKTRONISKAJĀ UZRAUDZĪBĀ"
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos. Elektroniskā uzraudzība nodrošina iespēju notiesātajiem ātrāk atgriezties sabiedrībā, kas sniedz būtiskus ieguvumus. Pašlaik šādu uzraudzību piemēro tiem notiesātajiem, kuri tiek nosacīti atbrīvoti no brīvības atņemšanas soda pirms termiņa, un kuri, tostarp, izpilda noteiktus kritērijus – piekrīt elektroniskajai uzraudzībai, elektroniskās uzraudzības īstenošana ir iespējama notiesātā dzīvesvietā, kā arī elektroniskās uzraudzības piemērošana veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā. Elektronisko uzraudzību tiesa nosaka uz laiku no viena līdz divpadsmit mēnešiem.
Elektroniskā uzraudzība ir būtisks instruments, kas ļauj nodrošināt līdzsvaru starp sabiedrības drošību un personu reintegrāciju. Mēs redzam, ka šis risinājums strādā – lielākā daļa personu veiksmīgi iekļaujas sabiedrībā, atgriežas darbā un ģimenēs. Tas ir mūsu visu kopīgs ieguvums – gan drošāka sabiedrība, gan mazāks atkārtotu noziegumu risks, norāda VPD Uzraudzības un sabiedriskā darba nodaļas vadītāja Jana Mituza.
Lielākajai daļai probācijas klientu ir motivācija un prasmes iesaistīties darba tirgū, ja vien tiek sniegts nepieciešamais atbalsts. Lai šīm personām sniegtu iespēju atgriezties pilnvērtīgā dzīvē, ir svarīgi veidot ciešu sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm. Tas nozīmē arī darba devēju atvērtību.
Šodienas saruna bija vērtīgs atgādinājums, ka aiz katras aproces vienmēr ir cilvēks – ar savu stāstu, kļūdām un centieniem mainīt dzīvi. Mēs redzam, ka ar atbilstošu atbalstu un uzraudzību ir iespējams panākt atgriešanos sabiedrībā un iekļaušanos darba tirgū, kas ir izšķiroši svarīgi ne vien pašam cilvēkam, bet visai sabiedrībai kopumā, uzsvēra diskusijas moderatore, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Kristiāna Lapiņa.
Elektroniskās uzraudzības pieeja ļauj ne tikai samazināt atkārtotu noziegumu risku, bet arī sniedz cilvēkiem iespēju būt sabiedrībā, kopā ar tuviniekiem un iesaistīties sociāli atbalstāmās aktivitātēs. Agrāka atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes sniedz arī ekonomisku pienesumu, jo personu neuztur par valsts līdzekļiem, bet tai ir iespēja iekļauties darba tirgū, pelnīt iztiku un maksāt nodokļus.
Diskusijā piedalījās arī personas, kurām ir bijusi piemērota elektroniskā uzraudzība. Viņi atklāti dalījās pieredzē par pārmaiņu ceļu un to, ka elektroniskā uzraudzība nav tikai tehnisks risinājums brīvības atņemšanas vietu atslogošanai – tā ir bijusi iespēja viņiem soli pa solim atgriezties dzīvē, kur svarīgākais motivators ir tuvinieki un ģimene. Viens no bijušiem klientiem uzsvēra, ka sods ko pats izcieš, ir arī sods ģimenei, tamdēļ bijušie VPD klienti atzina, ka iespēja būt līdzās bērniem, partnerim vai vecākiem kļūst par spēcīgāko dzinuli mainīties un iekļauties sabiedrībā.  
Lai gan elektroniskās uzraudzības grafiks sākotnēji prasa disciplīnu un pielāgošanos, ar laiku tas kļūst par ikdienas daļu, kas palīdz strukturēt dienu un koncentrēties uz saviem mērķiem. Šī sistēma ļauj ne tikai saglabāt saikni ar ģimeni un darba vidi, bet arī rast laiku sev – plānošanai un personīgai izaugsmei.
Klienti vienprātīgi uzsvēra, ka elektroniskā uzraudzība nav sods, bet iespēja. Tās ieguvumus nav iespējams mērīt ar vienu mērauklu – katram cilvēkam tie būs atšķirīgi. Tomēr gan personiskie stāsti, gan dati apliecina, ka šis probācijas līdzeklis ir efektīvs ne tikai individuālajā līmenī, bet arī sabiedrības un valsts ilgtermiņa ieguvumu kontekstā.
Papildus informācija par elektronisko uzraudzību
Papildus informācija par projektu:
Lai veicinātu probācijas klientu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, Valsts probācijas dienests (VPD) Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Atbalsts probācijas klientu resocializācijai” ietvaros īsteno virkni aktivitāšu, kas īpaši vērstas uz mērķa grupas nodarbināmības potenciāla paaugstināšanu un atbalsta mehānismu stiprināšanu.
Projektā paredzēts, ka VPD nodrošina šādas būtiskas aktivitātes:
-
psihoterapeitu un psihiskās veselības speciālistu konsultācijas, kas palīdz risināt ar mentālo veselību un uzvedības traucējumiem saistītas problēmas, kas bieži vien ir šķērslis nodarbinātībai;
-
resocializācijas programmu uzlabošana un pielāgošana, lai tās mērķtiecīgi ne tikai atbalstītu klientu spēju atgriezties darba tirgū, bet risinātu motivācijas, sociālo prasmju un atbildības jautājumus;
-
brīvprātīgo (līdzgaitnieku) un citu atbalsta personu iesaiste, kas veicina pozitīvas sociālās saites un stiprina klientu iekšējos resursus ceļā uz nodarbinātību;
-
sadarbības stiprināšana ar sabiedriskā darba devējiem, NVO, sociālajiem uzņēmumiem un valsts un pašvaldību iestādēm u.c., veidojot atbalsta tīklu un probācijas klientu iesaistes mehānismus;
-
taisnīguma atjaunošanas pieejas attīstīšana kriminālsodu izpildē, kas sekmē probācijas klientu atbildīgu iesaistīti sabiedriskajos procesos un veicina ilgtermiņa pārmaiņas viņu dzīvesveidā.
Šīs aktivitātes sekmēs ilgtspējīgu atbalstu personām, kuras vēlas atgriezties darba tirgū un aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē. Projekta rezultātā tiks veicināta sabiedrības spēja pieņemt un atbalstīt bijušos likumpārkāpējus, stiprinot iekļaujošas un sociāli drošas vides veidošanos.