2025. gadā aprit desmit gadi kopš Valsts probācijas dienests, Valsts policija un Ieslodzījuma vietu pārvalde savā darbā ieviesa starpinstitūciju sadarbības sanāksmju (STIS) formātu. Sākotnēji STIS tika ieviestas kā metode darbā ar personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī šajos noziegumos cietušo interešu nodrošināšanai un aizsardzībai. Šobrīd STIS tiek izmantotas darbā arī par personām, kuras notiesātas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, izdarīšanu, ja notiesātajam irkonstatētas radikalizācijas pazīmes, ja notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients u.c.
2025. gada 10. decembrī noslēdzās mācības "Starpinstitūciju sadarbības sanāksmju (STIS) īstenošana kriminālsodu izpildes laikā", kuru mērķis bija pilnveidot zināšanas STIS īstenošanā kriminālsodu izpildes laikā un stiprināt starpinstitucionālo sadarbību. Mācības norisinājās piecos Latvijas reģionos (Valmierā, Līvānos, Jelgavā, Saldū un Rīgā) un tajās piedalījās pārstāvji no Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts policijas, Bērnu aizsardzības centra un Valsts drošības dienesta. Mācībās tika apskatīts jaunais normatīvais regulējums - Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra noteikumi Nr. 586 “Noteikumi par starpinstitūciju sadarbības sanāksmju īstenošanu kriminālsodu izpildes laikā”, kas stājās spēkā 2025. gada 9. oktobrī.
Mācību laikā dalībnieki pilnveidoja zināšanas par STIS sasaukšanas termiņiem, norises procesu, kā arī lēmumu pieņemšanas un dokumentēšanas kārtību. Teorētiskās zināšanas tika papildinātas ar praktiskiem piemēriem un aktuāliem izaicinājumiem, tostarp ar Valsts drošības dienesta pārstāvju sniegto ieskatu radikalizācijas atpazīšanā un novēršanā kriminālsodu izpildes procesā. Mācībās STIS process tika aplūkots arī no bērna labāko interešu skatupunkta.
Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova uzsvēra, ka, ievērojot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz ilgtspējīgu risinājumu.
Bērnam ir tiesības nevis uz abstraktām labākajām interesēm, bet uz konkrētā bērna interešu (vajadzību) izvērtējumu aktuālajā situācijā, ņemot vērā, ka primāri visas darbības veicamas un jebkuri lēmumi pieņemami, balstoties uz bērna vajadzību novērtējumu.
Mācības īstenotas Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.4.6/1/23/I/001 "Atbalsts probācijas klientu resocializācijai" ietvaros.