Ar ministru kabineta noteikumiem ir noteikts veikt regulāru VPD klientu recidīva rādītāju izpēti. Tāpēc tika īstenots pētījums, kura mērķi ir: (1) raksturot pēc probācijas funkcijām dažādās probācijas klientu mērķgrupas un to izmaiņas laikā; (2) salīdzināt dažādo probācijas funkciju mērķa grupu recidīva rādītājus, salīdzinot 2016., 2017 un 2018. gada kohortas; (3) raksturot grupu, kurai ierosināts jauns kriminālprocess par ar vardarbību vai tās piedraudējumu saistītu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, veikt vardarbības recidīva analīzi; (4) raksturot probācijas klientus, kuriem tika noteikts pienākums piedalīties probācijas programmās un analizēt to, kā līdzdalība probācijas programmās un tās pabeigšana ir saistīta ar jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (recidīvu). Pētījumā kopumā tika iekļauti 13174 probācijas klienti no dažādām funkcijām – nosacīti atbrīvotie no kriminālatbildības, nosacīti notiesātie, nosacīti pirms termiņa atbrīvotie no ieslodzījuma, ar sabiedriskajiem darbiem notiesātie, ar papildsodu – probācijas uzraudzība – sodītie, nepilngadīgas personas, kam piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskie darbi, personas, kurām galīgais sods noteikts pēc viena vai vairākiem spriedumiem (kombinētais sods), t.i., piemērots sods sabiedriskie darbi un papildsods probācijas uzraudzība, personas, kurām galīgais sods noteikts pēc vairākiem spriedumiem (kombinētais sods), piemērojot gan nosacītu brīvības atņemšanu, gan sodu sabiedriskie darbi.
Rezultātos atspoguļojas tas, ka kopumā probācijas klienti 2016., 2017. un 2018. gadā ir līdzīgi. Lai arī nelielas izmaiņas klientu sadalījumā funkcijās, pieaugot īpatsvaram kombinētajās funkcijās un samazinoties atsevišķajās funkcijās, klientu vecums, dzimumu sadalījums un iepriekšējo procesu skaits starp kohortām ir nemainīgs. Izpēte parādīja, ka vairāk kā trešajai daļai probācijas klientu trīs gadu periodā tiek ierosināts jauns kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Viszemākie recidīva rādītāji novērojami nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto (jauns ierosināts kriminālprocess trīs gadu periodā šai grupai ir 18,3%) un nosacīti notiesāto grupās (jauns ierosināts kriminālprocess trīs gadu periodā šai grupai ir 23,2%). Visaugstākie recidīva rādītāji trīs gadu periodā ir probācijas klientiem, kuriem pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas bija piemērota probācijas uzraudzība – šajā grupā 64,6% probācijas klientu tika ierosināts jauns kriminālprocess trīs gadu periodā. Kopumā recidīva rādītāji funkciju ietvaros ir sakritīgi ar šo klientu riska novērtējumu. Funkcija ar augstāko riska novērtējumu (probācijas uzraudzība) uzrāda augstākos recidīva rādītājus, funkcija ar zemāko riska vērtējumu (nosacīti atbrīvotie no kriminālatbildības) uzrāda zemākos recidīva rādītājus. Apskatot recidīvu prognozējošos faktorus var novērot saskanīgus rezultātus ar jau iepriekš veiktajiem pētījumiem, t.i., pieaugot vecumam recidīva rādītāji samazinās, vīrieši biežāk izdara jaunus noziedzīgus nodarījumu kā sievietes, kā arī klientiem, ar vairāk iepriekšējiem procesiem drīzāk tiks ierosināts jauns kriminālprocess. Klienti, kuriem tika ierosināts jauns kriminālprocess par vardarbīga rakstura noziedzīgu nodarījumu, salīdzinājumā ar pārējo izlasi, ir ievērojami jaunāki, drīzāk ir vīriešu dzimuma, viņiem ir uz pusi vairāk iepriekš ierosināti kriminālprocesu un gan dinamiskais, gan statiskais, gan kopējais risks ir ievērojami augstāks. Analizējot datus par probācijas klientu dalību probācijas programmās, tika konstatēts, ka vismaz vienu probācijas programmu pabeidz 77% no tiem probācijas klientiem, kuriem noteikts pienākums piedalīties programmās. Gadījumā, ja klientam ir noteikts pienākums piedalīties programmā, bet šis klients neuzsāk dalību tajā, vai arī nepabeidz programmu, tas ir nozīmīgs recidīva prognozētājs. Programmas pabeigšana pat kontrolējot klienta risku, vecumu un dzimumu prognozē zemākus recidīva rādītājus.